Hōri Kerei

Ko Hōri Kerei (reo Pākehā: Sir George Grey) (1812-1898) he kāwana (1846-1853, 1861-1868), he pirimia, he kaitōrangapū nō Aotearoa. I whānau mai a Hōri Kerei i te tau 1812. Ka uru ia ki te kura mō ngā hōia, ā, ka mutu, ka eke a Kerei ki te tūranga rūtene. Roa rawa te wā i mahi ai ia hei hōia ki Airana, koia rā i pakari ai āna mōhiotanga tōrangapū. Ka hōpara haere kē a Kerei nō te 1837 tae noa ki te 1839 kei Ahitereiria. Nō muri ka tahuri ia ki te rangahau i ngā tikanga o ngā tāngata whenua o tēnā, o tēnā tōpito o te ao. Nō te tau 1840 ka tuhi reta a Kerei ki te Tari mō ngā Koroni e kōrero ana mō ana whakaaro whakawhenumi i ngā iwi. Ka aronui ngā rangatira o te Tari ki ēnei kōrero ōna, ā, ka tukuna ia hei Kāwana o te Tonga o Ahitereiria, he koroni pōhara tērā i taua wā. Nāna ka whakarahi ake te pūtea o reira, ā, ka pai te noho a ngā iwi.

Ko Kāwana Hōri Kerei

Ka tohungia ko Kerei i te tau 1845 hei Kāwana o Aotearoa. He nui ngā raruraru o Aotearoa - he koroni pōhara, e riri ana ngā iwi tētahi ki tētahi, tētahi ki tētahi. Heoi anō, ka tukuna ki a Kerei ngā moni me ngā hōia kāore rā i hoatu ki te Kāwana i mua i a ia, ki a Pitiroi.

Ka toa ia ki ō Ngā Puhi rangatira, ki a Kawiti rāua ko Hone Heke. Kei Te Ūpoko o te Ika he pakanga anō, kei Te Awakairangi. I taua wā, ahakoa kāore he whakapae i runga i a ia, ka mauheretia te rangatira rongonui nei o Ngāti Toa, a Te Rauparaha. Nā Te Mākarini i hoko te nui o ngā whenua pai o te Māori. Nā konei ka tere kaha te tupu o te taupori Pākehā. Ka tohungia a Kerei ki te ‘Tā’ i te 1848. Ko Kerei te tino kaitito o te kaupapa taketake; nā tēnei ture o te tau 1852 i puea ake ai te kāwanatanga nui me ngā kāwanatanga ā-rohe.

Ka wehe i Aotearoa a Kerei i te tau 1853, ka haere hei Kāwana mō te Koroni o te Cape ki Āwherika-ki-te-tonga. Heoi, ka pakaru mai te riri ki Taranaki mō te hoko ki Waitara i te 1860. Ka tohungia tuaruatia a Kerei hei Kāwana o Aotearoa. Ko te tūmanako, e tau ai ngā riri mā tōna mana. Ka whakatūria e ia ngā rūnanga i te 1861. Ko te kaupapa o ngā rūnanga he whakawā, he whakahaere hoki, kia kaua e puta mai anō ngā riri pērā i ērā i pā mai ai i Waitara, kia tere ake te whenumi o te iwi Māori ki roto i te iwi Pākehā, kia nui ake anō hoki te hoko i ngā whenua. Kāore i tutuki ēnei o ngā whāinga o Kerei.

Ka pakanga anō ki Taranaki i te tau 1863, nā tana whakaroaroa tonu ki te whakahoki i a Waitara ki te hunga nō rātou ake aua whenua. Ka hinga i a ia a Taranaki, ka tahuri a Kerei ki a Waikato, ki te takiwā e nui ana te kino ki te hoko whenua, ki te pūtake o te Kīngitanga. Ka whakatūria a Kerei tana whakapae, kei te whakaaro ngā iwi o Waikato me Maniapoto ki te huaki i a Tāmaki-makau-rau; koia rā te take a Kerei mō te riri ki Waikato. Ka mau tonu te tautohetohe ki ēnei rā mō te tika, te hē rānei o ēnei kōrero, nā Kerei i whakamōmona ngā kōrero. Ahakoa he kaha rawa rātou ki te whawhai, ka peia i ō rātou whenua te Kīngi Māori me tōna iwi.

I te tau 1864 ka tahuri te Karauna ki te raupatu i ngā whenua i Waikato me ētahi atu wāhi, e 3 miriona eka te rahi. Heoi, i kino te ingoa a Kerei i runga i ana whakahaere ki Taranaki, e whakaaetia whānuitia ana te hē o tana urutomo ki Waikato – me te raupatu o te nui o te whenua Māori. Tae noa ki ēnei rā, ka mau tonu te riri mō ngā whenua i raupatutia e Kerei, mō hia ngā tau. He nui ngā whenua i riro mō ngā hōia, i hokona hei utu rānei. Ka whakamutua te tūranga kāwana a Kerei nō te tau 1868. Kei Ingarangi a ia mō te wā poto rawa, ka hoki ia ki Aotearoa, ki Kawau. Nō muri ka tīmata anō ngā mahi tōrangapū a Kerei, ka tū mō te Pāremata. Nō te tau 1877, ka eke a Kerei hei Pirimia. Nō muri atu, ka hoki ki Ingarangi, ka mate i te tau 1898.

Tirohia hoki

• Wiremu Maihi Te Rangikāheke
• Hoani Nahe

Tohutoro

Ngā kaihautū 1840-1980

Ngā kaihautū 1840-1900:   Āperahama Taonui • Āpihai Te Kawau • Hāmiora Mangakāhia • Hēnare Kaihau • Hēnare Mātene Te Whiwhi • Hēnare Matua • Hēnare Tomoana • Hirini Rāwiri Taiwhanga • Hoani Nahe • Hōne Heke • Hōne Heke Ngāpua • Hōne Mohi Tāwhai • Hōne Ōmipi • Hōri Kerei Taiaroa • Horonuku Te Heuheu Tūkino IV • Karaitiana Takamoana • Matiaha Tiramōrehu • Meri Te Tai Mangakāhia • Niniwa-i-te-rangi • Nireaha Tāmaki • Pāora Tūhaere • Pōmare II • Pōtatau • Rangi Topeora • Rāpata Wahawaha • Rewi Manga Maniapoto • Riperata Kahutia • Riwha Tītokowaru • Tāmati Wāka Nene • Tāraia Ngākuti Te Tumuhuia • Tāwhiao • Te Hāpuku • Te Heuheu Tūkino III, Iwikau • Te Keepa Te Rangihiwinui • Te Keepa Te Rangi-pūawhe • Te Kooti Arikirangi Te Turuki • Te Pahi • Te Rauparaha • Te Ruki Kawiti • Te Whiti o Rongomai • Timi Kara • Tohu Kākahi • Wahanui Huatare • Wiremu Kīngi Te Rangitāke • Wiremu Pere • Wiremu Tako Ngātata • Wiremu Tāmihana • Wiremu Te Kākākura Parata • Wiremu Te Wheoro Ngā kaihautū 1900-1980:   Apirana Ngata • Eruera Tirikātene • Hēnare Balneavis • Hēni Materoa • Hoani Te Heuheu Tūkino VI • James Clendon Tau Hēnare • Korokī • Mahuta Tāwhiao • Matiu Rata • Māui Pōmare • Paraire Paikea • Rangi Mawhete • Rua Kēnana • Tahupōtiki Wiremu Rātana • Tai Mitchell • Te Puea Hērangi • Te Rangi Hīroa • Tuaiwa Eva Rickard • Turi Carroll • Whina Cooper Ngā Kāwana:   George Gipps • Te Hopihona • Pitiroi • Hōri Kerei • Tāmati Parāone Ngā Kaitōrangapū, ngā āpiha:   Constantine Henry Phipps • Edward Eyre • Francis Dart Fenton • Francis Dillon Bell • Frederick Edward Maning • Frederick Weld • Frederick Whitaker • George Rusden • Gilbert Mair • Henry George (Earl) Grey • Henry Russell • Henry Sewell • Hōne Hīhana • Jack Kent Hunn • James Crowe Richmond • James Edward Fitzgerald • James Prendergast • James Stephen • John Gorst • Joseph Gordon Coates • Julius Vogel • Lord Glenelg • Michael Joseph Savage • Norman Kirk • Peter Fraser • Ralph Hanan • Robert Stout • Te Hētana • Te Mākarini • Te Paraihe • Te Paranihi • Te Pōkiha • Te Pūhipi • Thomas Buick • Thomas Bunbury • Walter Mantell • Walter Nash • William Herries • William Martin • William Rees • William Spain Ngā kaiwhakanoho, ngā mihinare:   Edward Wakefield • George Clarke • James Cowan • Pīhopa Pomaparie • Richard Taylor • Te Harawira • Te Herewini • Te Karuwhā • Te Kerēhi • Te Koroneho • Te Mātenga