Tāmati Wāka Nene

Ko Tāmati Wāka Nene (? 1780-1871) he tino rangatira nō Ngā Puhi, ā, ko ia tētahi hoki o ngā rangatira tuatahi kia iriiria e ngā mihingare Wēteriana. Ko Tāmati Wāka tōna ingoa iriiri. Ka āwhina nui hoki ia i a Te Pūhipi, i ngā minita hoki o te Hāhi Mihinare, o te Hāhi Wēteriana.

Ko Tāmati Wāka Nene i a ia e tino koroua ana

Ka tino tautokona e ia Te Tiriti o Waitangi. Ko ia tonu tētahi o ngā rangatira tuatahi i haina ai. I tana taenga atu ki te hui, he ngākaurua te wairua. Ka tū ia ki te kōrero, ki tāna, he pai kia tukua ngā Pākehā kia whakauru mai, he painga mō te rangimārie me te rongomau. Ki tāna, e kore e puritia e ngā rangatira Māori ngā Pākehā turekore kua tae kē mai.

Ka mea atu a Nene, me noho mai te Kāwana hei matua, hei kaiwhakawā, hei kaihohou hoki i te rongo, engari, me noho katoa mai ngā tikanga Māori, kaua hoki e tukua ngā whenua kia ngaro atu. Nā kauwhau a Nene i huri mai ai ngā whakaaro o te hui, ā, ka tautokona te kaupapa.

He kōhatu whakamaharatanga mō Tāmati Wāka Nene i Kororāreka

I te tau 1845, ka tū ko te pakanga ki a Hone Heke rāua ko Kawiti. Ka piri a Nene ki te tautoko, ki te āwhina hoki i ngā ope o Ingarangi. I muri, he hoa hoki a Nene ki te Kāwana, ki a Hōri Kerei. Ka mate a Tāmati Wāka Nene i te tau 1871. Kei tana kōhatu ēnei kupu: 'te hoa o te Kāwanatanga me te matua o te Pākehā'.

Tohutoro

takatā
Ngā kaihautū 1840-1980  
Ngā kaihautū 1840-1900:   Āperahama Taonui • Āpihai Te Kawau • Hāmiora Mangakāhia • Hēnare Kaihau • Hēnare Mātene Te Whiwhi • Hēnare Matua • Hēnare Tomoana • Hirini Rāwiri Taiwhanga • Hoani Nahe • Hōne Heke • Hōne Heke Ngāpua • Hōne Mohi Tāwhai • Hōne Ōmipi • Hōri Kerei Taiaroa • Horonuku Te Heuheu Tūkino IV • Karaitiana Takamoana • Matiaha Tiramōrehu • Meri Te Tai Mangakāhia • Niniwa-i-te-rangi • Nireaha Tāmaki • Pāora Tūhaere • Pōmare II • Pōtatau • Rangi Topeora • Rāpata Wahawaha • Rewi Manga Maniapoto • Riperata Kahutia • Riwha Tītokowaru • Tāmati Wāka Nene • Tāraia Ngākuti Te Tumuhuia • Tāwhiao • Te Hāpuku • Te Heuheu Tūkino III, Iwikau • Te Keepa Te Rangihiwinui • Te Keepa Te Rangi-pūawhe • Te Kooti Arikirangi Te Turuki • Te Pahi • Te Rauparaha • Te Ruki Kawiti • Te Whiti o Rongomai • Timi Kara • Tohu Kākahi • Wahanui Huatare • Wiremu Kīngi Te Rangitāke • Wiremu Pere • Wiremu Tako Ngātata • Wiremu Tāmihana • Wiremu Te Kākākura Parata • Wiremu Te Wheoro
Ngā kaihautū 1900-1980:   Apirana Ngata • Eruera Tirikātene • Hēnare Balneavis • Hēni Materoa • Hoani Te Heuheu Tūkino VI • James Clendon Tau Hēnare • Korokī • Mahuta Tāwhiao • Matiu Rata • Māui Pōmare • Paraire Paikea • Rangi Mawhete • Rua Kēnana • Tahupōtiki Wiremu Rātana • Tai Mitchell • Te Puea Hērangi • Te Rangi Hīroa • Tuaiwa Eva Rickard • Turi Carroll • Whina Cooper
Ngā Kāwana:   George Gipps • Te Hopihona • Pitiroi • Hōri Kerei • Tāmati Parāone
Ngā Kaitōrangapū, ngā āpiha:   Constantine Henry Phipps • Edward Eyre • Francis Dart Fenton • Francis Dillon Bell • Frederick Edward Maning • Frederick Weld • Frederick Whitaker • George Rusden • Gilbert Mair • Henry George (Earl) Grey • Henry Russell • Henry Sewell • Hōne Hīhana • Jack Kent Hunn • James Crowe Richmond • James Edward Fitzgerald • James Prendergast • James Stephen • John Gorst • Joseph Gordon Coates • Julius Vogel • Lord Glenelg • Michael Joseph Savage • Norman Kirk • Peter Fraser • Ralph Hanan • Robert Stout • Te Hētana • Te Mākarini • Te Paraihe • Te Paranihi • Te Pōkiha • Te Pūhipi • Thomas Buick • Thomas Bunbury • Walter Mantell • Walter Nash • William Herries • William Martin • William Rees • William Spain
Ngā kaiwhakanoho, ngā mihinare:   Edward Wakefield • George Clarke • James Cowan • Pīhopa Pomaparie • Richard Taylor • Te Harawira • Te Herewini • Te Karuwhā • Te Kerēhi • Te Koroneho • Te Mātenga