Ko te reo Tūwaru (te ggana Tūvalu) te reo māori o Tūwaru. 13 mano ngā kaikōrero māori. He reo Poronīhia te reo Tūwaru.
Kīanga
Tālofa
|
Kia ora
|
E ā koe?
|
Kei te pēhea koe?
|
Au e llei.
|
Kei te pai ahau.
|
Aō
|
Āe
|
Ikai
|
Kāo
|
Fakamolmole
|
Mō taku hē
|
Tēnā koa
|
Fakafetai
|
Ngā mihi
|
Tōfā
|
Haere rā.
|
E noho rā.
|
15 ngā reta o te arapū Tūwaru. Ka whakaaturia ngā reta me ngā oro ki Te Arapū Oromotu Tāwāhi.
Arapū
Reta
|
A
|
E
|
I
|
O
|
U
|
F
|
G
|
K
|
L
|
M
|
N
|
P
|
S
|
T
|
V
|
Oro
|
/a/
|
/e/
|
/i/
|
/o/
|
/u/
|
/f/
|
/ŋ/
|
/k/
|
/l/
|
/m/
|
/n/
|
/p/
|
/s/
|
/t/
|
/v/
|
Ka tuhia ngā orokati roa ki te <`>, ki te tuarua o ngā reta rānei. Ka tuhia ngā oropuare roa ki ngā tohutō.
Orokati
|
Ngutu
|
Niho
|
Takamuri
|
Whakamutu
|
p pp
|
t tt
|
k kk
|
Iho
|
m mm
|
n nn
|
ŋ ŋŋ
|
Tiotio
|
f ff v vv
|
s ss
|
|
Tata
|
|
l ll
|
|
Oropuare
|
Takamua
|
Takamuri
|
Tata
|
i iː
|
u uː
|
Waenga
|
e eː
|
o oː
|
Tuwhera
|
a aː
|
Tūkapi
|
Takitahi
|
Takirua
|
Takitini
|
Kiritūnei
|
Kauawhi
|
|
tāua
|
tātou
|
Kaupare
|
au
|
māua
|
mātou
|
Kiritūnā
|
koe
|
koulua
|
koutou
|
Kiritūrā
|
ia
|
lāua
|
lātou
|
Hokinga
|
(ei)
|
Tūkapi riro
|
Whānui
|
Kaupapa
|
Pū tautuhi
|
Pūnoa
|
Takitahi
|
Takitini
|
Takitahi
|
Takitini
|
Kiritūnei
|
Kauawhi
|
Takirua
|
tetā
|
tā
|
setā
|
tā nisi
|
o tāua
|
Takitini
|
tettou
|
ttou
|
settou
|
ttou nisi
|
o tātou
|
Kaupare
|
Takitahi
|
“A”
|
taku
|
aku
|
saku
|
aku nisi
|
o oku
|
“O”
|
toku
|
oku
|
soku
|
oku nisi
|
Takirua
|
temā
|
mā
|
semā
|
mā nisi
|
o māua
|
Takitini
|
temōtou
|
omōtou
|
semōtou
|
omōtou nisi
|
o mātou
|
Kiritūnā
|
Takitahi
|
“A”
|
tau
|
au
|
sau
|
au nisi
|
o koe
|
“O”
|
tou
|
ou
|
sou
|
ou nisi
|
Takirua
|
“A”
|
taulua
|
aulua
|
saulua
|
aulua nisi
|
o koulua
|
“O”
|
toulua
|
oulua
|
soulua
|
oulua nisi
|
Takitini
|
teōtou
|
ōtou
|
seōtou
|
ōtou nisi
|
o koutou
|
Kiritūrā
|
Takitahi
|
tena
|
ana
|
sena
|
ana nisi
|
o ia
|
Takirua
|
telā
|
lā
|
selā
|
lā nisi
|
o lāua
|
Takitini
|
telōtou
|
olōtou
|
selōtou
|
olōtou nisi
|
o lātou
|
Pūtohu
|
Takitahi
|
Takitini
|
Pū tautuhi
|
te
|
|
Pūnoa
|
se
|
nisi
|
- Ka whakamahia te pūmoko i mua i ngā ingoa anake (ehara mō ngā tūkapi).
Tūwāhi
|
Mea
|
Wāhi
|
Hātepe
|
Takitahi
|
Takitini
|
Tūkapi
|
Tūkē
|
Tū nei
|
tēnei
|
konei
|
nei
|
pēnei
|
Tū nā
|
tēnā
|
konā
|
nā
|
pēnā
|
Tū rā
|
tēlā
|
lā
|
pēlā
|
- Ka kīia ngā tūwāhi mō ngā mea ki muri i te tūingoa (kāore i mua).
Tūwāhi
luga
|
runga
|
lalo
|
raro
|
loto
|
roto
|
tua
|
tua, waho, muri
|
mua
|
mua
|
tafa
|
te taha
|
te vā
|
waenga
|
Pūhono
i
|
i
|
Ka panoni ki te “ia” i te wā, ka whakamahia ai mō ngā ingoa tangata, mō ngā tūkapi rānei.
|
ki
|
ki
|
Ka panoni ki te “kia” i te wā, ka whakamahia ai mō ngā ingoa tangata, mō ngā tūkapi rānei.
|
mai i
|
mai i
|
|
a, o
|
a, o
|
|
mā, mō
|
mā, mō
|
|
mo
|
me
|
|
talu
|
mai anō i
|
|
koi tuai o
|
i mua i
|
|
Whakarerekē mō mua
fātoā
|
inātatanei
|
toe
|
anō, tonu
|
fia
|
hia
|
suā
|
tētahi atu
|
tamā
|
āhua
|
Whakarerekē mō muri
lasi
|
nui
|
mai
|
mai
|
atu
|
atu
|
aka
|
ake
|
ifo
|
iho
|
katoa
|
katoa
|
foki
|
hoki
|
faeloa
|
i ngā wā katoa
|
eiloa
|
rawa
|
Ko te “faka-” te kūmua pūtake.
Kūmuri
-(gin)a
|
-tia
|
-ga
|
-tanga
|
Tūpātai
ā
|
aha
|
oi
|
wai
|
(tē)fea
|
hea
|
anafea
|
inahea
|
māfea
|
āhea
|
pēfea
|
pēhea
|
fia
|
hia
|
kaiā
|
he aha ai
|
Wāmahi
e
|
e (whānui)
|
ne
|
i
|
koi
|
kei te
|
ka
|
ka
|
ko
|
kua
|
ke (na)
|
kia
|
Whakakore
sē
|
kore, ehara
|
Ka makaia i mua i ngā wāhi, e whakakorea ai.
|
sēki
|
kāore
|
sēai
|
kāore (he)
|
|
sēkiai
|
|
sa
|
kaua
|
|
Ētahi atu kīanga
o
|
ā
|
io me
|
rānei
|
kae
|
engari
|
kāfai, manafai
|
mehemea, ina
|
tēlā lā
|
nō reira
|
auā, ona, i te mea
|
nō te mea
|
kāti
|
tērā pea
|